“Pastendes kultūras nama diskotēka”

Padomju karogs (17.06.1982.)

G. Vjatere

Diskotēku skatē – otrie

Maija (1982) beigās Rīgā, zvejnieku Kolhoza „9. Maijs” klubā, noti­ka republikas II (pirmā – DV) diskotēku ska­tes fināls. Skate notika trīs kārtās: rajonu skatēs piedalījās 213 kolektīvu, uz zonu skatēm tika izvirzīti 53, bet līdz finālam aizkļuva 18 (19 – DV), un to rīkoja republikas Kultūras ministrija kopā ar E. Melngaiļa Tautas mākslas, kultūras un izglītības darba zinātniski metodisko cen­tru. Mūsu rajona Pastendes kultūras nama diskotēkai, kuru vada Gunārs Laicāns pirmā spēku pārbaude bija zonas ska­tē Kuldīgā. Šī zona ir viena no spēcīgākajām republikā. Atcerēsimies, ka Kuldīgā jau ilgus gadus darbojas tāds pazīstams kolektīvs kā „Ventas dzirkstis” tāpēc atziņu tika gūts krietni daudz. Kuldīgā Pastendes kul­tūras nama diskotēka rādīja programmu, kurā bija ietvertas „Mikrofona” organizētās aptaujas populārākās dziesmas un kura saņēma pelnītu kritiku. Lai gan komentāri bija vairāk vai mazāk oriģināli, tomēr tie vairāk līdzinājās lekcijai nevis veidoja izklaidējoša pasākuma, kāda pēc savas būtības ir dis­kotēka, kodolu. Tomēr ievērības pienīgs bija fakts, ka par zonas skates perspektīvāko diskžokeju tika atzīts pastendnieks Visval­dis Radelis.

Pošoties uz skates finālu, dis­kotēkas puiši – pie jau minē­tajiem vēl jānosauc skaņu ope­rators Tālivaldis Ziņģis un gaismas operators Ivars Šleiners – strādāja, un tas nemaz nebūs pārspīlēti, vaiga sviedros. Mēneša laikā tapa jauna pro­gramma, kuras nosaukums „No fonogrāfa līdz diskotēkai”. To veidoja visi kopā, mēģinot at­bildēt uz jautājumu, kur meklē­jami diskotēkas pirmsākumi un kas tā ir – diskotēka. Tālival­dis Ziņģis, Dundagas vidussko­las fizikas skolotājs, meklēja materiālus, ar padomu palīdzēja Dundagas kultūras nama reži­sore Māra Zariņa, bet pašu galveno smagumu iznesa disk­žokejs Visvaldis Radelis. Neba nieka lieta divas stundas saturēt kopā publiku, pie tam tā, lai visiem būtu interesanti lai visi justos atraisīti, lai būtu dejotprieks. Visvaldim tas izde­vās. Kā?

– Jābūt profesionālim visās jomās. Citas diskotēkas balstās uz Tautas deju ansambļiem, uz rēvijām, diapozitīvu demonstrējumiem, mums ir viens pats Visvaldis, kurš dzied un dejo, spēlē kādu mūzikas instrumentu un vēl runā, – ar uzslavām neskopojas diskotēkas vadītājs Gunārs Laicāns. – Bet tas nenāk pats no sevis. Visus skolas gadus Visvaldis spēlēja skolotāja Ābola vadīta­jā pūtēju orķestrī, darbojās dra­matiskajā kolektīvā, viņš daudz lasa.

Skates fināls bija veiksmīgs. Pastendes kultūras nama diskotēka ieguva otro vietu, bet disk­žokejs V. Radelis bija viens no trim, kas saņēma diplomu par labāko sniegumu. Tikai neva­jag domāt, ka nu pa galvu, pa kaklu jāskrien uz sarīkojumu, kur uzstājas Pastendes disko­tēka. Iespējams, ka kārtējā sest­dienas vakara sniegums stipri atšķirsies no tā, ko puiši de­monstrēja Rīgā. Nē, ne jau tā­pēc, ka viņi negribētu, bet tā­pēc, ka viens no diskotēkas pa­matu pamatiem ir teicams tehniskais nodrošinājums. Rīgā vi­siem bija viena aparatūra. Kaut gan Dundagas puiši savai diskotēkai atraduši mājvietu Pa­stendes kultūras namā un tā direktores I. Vecmanes personā – kultūras darbinieku kam pa­tiesi rūp kolektīva liktenis, to­mēr jāsaprot arī tas, ka viņi nav vienīgie, kas darbojas kul­tūras nama paspārnē, ka visiem līdzekļu nepietiek un, ja jāiz­vēlas, kam dot priekšroku, tad droši var teikt – tā nebūs dis­kotēka. Bet no otras puses – puiši negrib kļūt tikai par nau­das pelnītājiem, drillēt vienu un to pašu programmu trīs va­karus pēc kārtas. Ir jāatrod vidusceļš starp kvantitāti un kva­litāti, lai otrā vieta republikā nebūtu bijusi kā vienreizējs izrāviens.

1982. gada republikas diskotēku skates-konkursa programma

Diskotēku skatē otrie (Padomju jaunatne; 17.06.1982.)

Avots: Padomju jaunatne (17.06.1982.)