Ventas Dzirkstis – 25!
Fragments no jaunākajiem “Ventas dzirkstu” aktīvās pastāvēšanas laikiem- no 25. diskotēkas jubilejas, kas gan tika svinēta nedaudz novēloti – 2001. gada pavasarī. Svinības norisinājās Kuldīgas Televīzijas savienības zālē 21. aprīlī. Lai gan lēmums beigt aktīvu “Ventas dzirkstu” darbību tika pieņemts jau 1999. gada rudenī, Madara Kulberga vadībā neregulāri turpinot vien “Anno Domini” (diskotēkas programmas bez dejotājiem), 25 gadu jubilejas diskotēka kļuva par noslēdzošo līdz pat nākamajām apaļajām “Ventas dzirkstu” jubilejām…
Atmiņu dzirksts video fragmentā pie pults – Madars Kulbergs
Intervija ar Viesturu Liepiņu 2025 – Artis Gustovskis.
Vai Jūs zināt, no kurienes aizgūts nu jau leģendārais izteiciens “Čau, Vecās Kastes!”? Kāda ir diskotēkas veidošanas specifika mazākā pilsētā? Kāpēc Viesturu Liepiņu Kišiņevā, diskotēkas vidū pratināja čeka? Ar kuru Kurzemes pilsētu “dzirkstiešiem” saistās vispatīkamākās atmiņas, braucot spēlēt diskotēku?
Gan atbildes uz šiem jautājumiem, gan vēl daudz kas interesants sagaida Arta Gustovska sarunā ar “Ventas dzirkstu” dibinātāju un vadītāju Viesturu Liepiņu interviju ciklā “Leģenda pie tējas”
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Dainis Pilskungs, Uģis Kārkliņš un pats diskotēkas vadītājs Viesturs Liepiņš.
Programmas “Ventas dzirkstīm” bijušas daudz un dažādas, katrai savi iedvesmas avoti. Tēmu izvēlē gan vienmēr liela nozīme mūzikai – gan populārajām tendencēm, gan pieejamajam materiālam un tā kvalitātei.
Atmiņu dzirkstīs par iedvesmu programmu tapšanai sarunā ar Daini Pilskungu un Uģim Kārkliņu dalās pats diskotēkas vadītājs Viesturs Liepiņš .
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Dainis Pilskungs Guntars Skrējāns Uģis Poriņš Andris Upmalis.
Atmiņu dzirkstis par kravas uzkraušanu, dodoties izbraukumos. Kā gan kas tāds varētu nebūt palicis atmiņā. Tik daudz ko iekraut ierobežotā vietā autobusā un ne tikai ierobežotā vietā, bet arī laikā, starp citu. Jo bija laiki, kad par autobusa īri bija jāmaksā. Maksa par stundām, tātad jācenšas gan iekravāšanu, gan izkravāšanu, gan citus sagatavošanas darbus jau uz vietas zālē paveikt pēc iespējas ātrāk. Šim nolūkam “Ventas dzirkstīm” pat speciāli brauca līdzi 4-6 puiši, kuru galvenais pienākums bija tieši palīdzēt šajos darbos. Visu nepieciešamo nest lejā, augšā, arī palīdzēt tehniķiem – skaņotājiem un gaismotājiem -, piemēram, “aizstiept” vadus uz otru zāles galu. Protams, sarežģītākie uzdevumi, kā vadu savienošana, aparatūras saslēgšana un busiņa pareiza “sakrāmēšana” gan tika atstāta zinātāju atbildībā.
Atmiņu dzirkstīs par autobusa krāmēšanu dalās Dainis Pilskungs, Guntars Skrējāns, Uģis Poriņš un Andris Upmalis.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu Dzirkstis. Aiga Smiltniece un Inga Kaltniece.
Veidot programmas, apmeklēt daudzos mēģinājumus un teju katru nedēļas nogali pavadīt uz skatuves vai rūpējoties par pasākuma norisi no aizskatuves – dalība “Ventas dzirkstīs” prasīja daudz darba. Taču tas bija ieguldīts darbs, kas nesa jaunu pieredzi, daudz pozitīvu emociju, paplašināja skatu uz pasauli un ļāva iepazīt daudz līdzīgi domājošu cilvēku. “Ventas dzirkstīs” radusies iedvesma karjeras izvēlē, dzimušas daudz draudzības un izveidojušies arī laimīgi pāri. Lai cik daudz grūtību bijis, daudz arī labu atmiņu par šo laiku. Atmiņu dzirkstīs par pozitīvajiem ieguvumiem no dalības “Ventas dzirkstīs” dalās Aiga Smiltniece, aizkadrā piebalsojot Ingai Kaltniecei
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks 1.
Nebija jau arī tā, ka pilnīgi viss bija pašiem jāizgatavo. Pa retam bija iespēja tikt arī pie kā drusku labāka vai vienkārši – ļoti nepieciešama. Tur gan, protams, bez sakariem nekādi…
Atmiņu dzirkstīs par tehnikas sagādi sarunā ar Ināru Cini dalās Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Dainis Pilskungs, Uģis Kārkliņš, Viesturs Liepiņš.
Programmas “Ventas dzirkstīm” bijušas daudz un dažādas, katrai savi iedvesmas avoti. Tēmu izvēlē gan vienmēr liela nozīme mūzikai – gan populārajām tendencēm, gan pieejamajam materiālam un tā kvalitātei.
Atmiņu dzirkstīs par iedvesmu programmu tapšanai sarunā ar Daini Pilskungu un Uģim Kārkliņu dalās pats diskotēkas vadītājs Viesturs Liepiņš
Foto – horeogrāfiskā grupa jeb revija dažādās “Ventas dzirkstu” programmās.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inga Kaltniece 1.
Tāpat kā programmas, arī uzstāšanās vietas bijušas ļoti dažādas. Telpai ļoti liela nozīme diskotēkās, gan no apskaņošanas un apgaismošanas viedokļa, gan arī no dejotāju skatu punkta. Ak, par lielām skatuvēm, mazām skatuvēm, sausām un karstām skatuvēm un skatuvēm ārā, lietū un aukstumā… par skatuvēm varētu stāstīt ilgi un plaši…
Īsā atmiņu dzirkstī par dažādajām telpām dalās Inga Kaltniece.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inga Kaltniece 2.
Ja jautā par spilgtākajām atmiņām, tad daudziem tās saistās tieši ar kopīgajiem izbraucieniem. Un kā gan ne! Daudz vietu apceļots, ārpus Latvijas robežām un, protams, arī dažnedažādākās Latvijas vietas. Tiesa gan, ja pajautātu, “Dzirkstieši” varētu nosaukt daudz vietvārdu, bet, cik daudz kurā vietā redzēts…
Atmiņu dzirkstīs par savām spilgtākajām atmiņām dalās Inga Kaltniece.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Uģis Kārkliņš un Dainis Pilskungs 1.
Dažādas bijušas programmas, un katrai kārtīgai programmai nepieciešams arī labs ievads. Konkrētā programma, par kuru savās “atmiņu dzirkstīs” dalās Dainis Pilskungs, radās 10. sezonas pavasarī (1985. gadā) ar nosaukumu “Tu un es”.
Atmiņu dzirkstīs sarunā ar Uģi Kārkliņu, dalās Dainis Pilskungs
Foto – aprakstītie tehniskā personāla tērpi.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. MC Uncle U un Dainis Pilskungs 2.
Katra nodarbošanās nāk ar savām “blaknēm”, kas nenovēršami iespraucas arī ikdienas dzīvē. Savs īpašais humors, savs žargons, dīdžejiem – radio dzirdot dziesmu, uzreiz prātā domas, ar ko šo varētu “samiksēt”; nenoliedzami arī tēriņi par ierakstiem, par apģērbu, grimmu… Un, kā izrādās, arī sapņi, vai, konkrētajā gadījumā, drīzāk murgi.
Atmiņu dzirkstī par vienu šādu tipisku diskžokeju (dīdžeju) murgu, sarunā ar Daini Pilskungu, dalās Uģis Kārkliņš jeb MC UNCLE U.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Uģis Kārkliņš MC Uncle U un Dainis Pilskungs 3.
Par neierastām situācijām diskotēku laikā… Protams, tehnika ir tehnika, un, lai cik labi uzturēta un pieskatīta, vienmēr kaut kas tomēr var atgadīties. Šoreiz par situācijām tieši no diskžokeju skatu punkta.
Kas attiecas uz “Balagānu”, tad ar šo programmu skatēs gan šī nebūt nebija vienīgā epizode, zonas skatē Talsos, kā atceras Dainis Pilskungs, viņu piemeklējusi paaugstināta temperatūra, un nācies uz skatuves kāpt ar 38’C. Bet programmas daļa godam novadīta, lai gan laiks pirms tās pavadīts grimmētavā guļot, un ceļoties vien īsu brīdi pirms uzstāšanās.
Atmiņu dzirkstīs par nedienām ar lenšu magnetofoniem dalās Uģis Kārkliņš (MC UNCLE U) un Dainis Pilskungs
Video fonā – Uģa Kārkliņa pieminētā “Ventas dzirkstu” 15 gadu jubileja.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis Juris Giels 1.
“Ventas dzirkstu” programmas vienmēr tika sagatavotas teju līdz pēdējam sīkumam. Ne tikai dziesmu secība un deju soļi, bet arī smalkākas detaļas, piemēram, gaismojums. Tas viss bija daudzkārt jāatkārto un “jānoslīpē” mēģinājumos. Īpaši saspringts laiks vienmēr bija pirms programmu pirmatskaņojuma un pirms tarifikācijas skatēm.
Atmiņu dzirkstī par epizodi no gatavošanās skatei dalās Juris Giels.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis Juris Giels 2.
Muzikālie jociņi? Īpašais humors, kuru sapratīs tikai savējie? Jā, protams, arī tādi ir “Ventas dzirkstu” vēsturē un atmiņu dzirkstelēs. Gan uz skatuves, gan aizskatuvē.
Atmiņu dzirkstī par vienu šādu epizodi dalās Juris Giels.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna 1.
Par vēl kādu tālo izbraukumu… 1983. gada novembrī “Ventas dzirkstis” dodas uz Kišiņevu. Arī šis brauciens atmiņās saglabājies ar dažādiem stāstiem, ne tikai publikas mīlestību. Jau prombraucot (visu nepieciešamo diviem gaismotājiem bija uzticēts aizvest ar vienu busiņu) piemeklēja ķibele, jo busiņam nakts vidū jau Lietuvā saplīsa ātrumkārba. Arī tālākajā ceļā piedzīvotas likstas ar braucamo, kamēr pārējais sastāvs ērti nogādāts galamērķī ar lidmašīnu.
Nākamās neaizmirstamā epizode jau diskotēkas vadībai – izsaukums uz “čeku”. Noformējumam izmantots tāds kā balts ekrāns, kura malās – stilizēts četrlapu ziedu motīvs. Kādam no Valsts drošības komitejas tas atgādina kāškrustu, un Viesturam Liepiņam nākas skaidroties, ka noformējumā nebūt nav izmantota nacistu simbolika.
Atmiņu dzirkstī par pozitīvākām atmiņām no Kišiņevas izbraukuma dalās Ilona Garokalna.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inga Kaltniece 3.
“Mazo putniņu dejas” pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta 50. gados, kad sākās VDR dzīvojošā Vernera Tomasa izklaidētāja karjera. Tur viņu pamana beļģu komponists, kurš saredz viņā lielu potenciālu, un tā 1973. gadā tikai laista klajā melodija “Tschip Tschip”. Iedvesmojoties no slēpotāju iesildīšanās vingrinājumiem, izklaidētājs rada tai arī mums visiem labi zināmos deju soļus. 80. un 81. gadā, iznākot kaverversijai un versijai ar vārdiem, melodija un deja sasniedz jaunu popularitātes virsotni. Latvijas teritorijā atpazīstamību “Mazo putniņu deja” iemanto 1982. gadā, kad tā skan pat Vecgada vakarā aptaujas “Mikrofons 82” noslēguma koncertā (E. Liepiņa, J. Strengas, V. Vētras un R. Zagorska izpildījumā).
Protams, ka “Putniņu deja” garām nepaiet arī “Ventas dzirkstīm”.
Savukārt pats 1982. gads diskotēkai atnes pirmo vietu visās tarifikācijas skatēs: gan rajona, gan zonālajā, gan arī republikas.
Atmiņu dzirkstī par “Mazo putniņu deju” dalās Inga Kaltniece.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu Dzirkstis. Aiga Smiltniece un Inga Kaltniece.
Jāsaka gan, ka tērpi no diskotēkas laikiem diemžēl lielākoties saglabājušies tikai iemūžinātajos kadros un atmiņās…
Tā, piemēram, tērps kādai 70. gadu dejai izveidots, saīsinot horeogrāfes Ilonas Garokalnas kāzu kleitu. Izvēloties materiālus skatuves tērpiem, tika meklēti labākie risinājumi no pieejamajiem materiāliem, kas izskatītos vislabāk skatuves prožektoru gaismās.
Atmiņu dzirkstīs par tērpu materiāliem dalās Aiga Smiltniece un Inga Kaltniece.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Gundars Skrējāns 1.
Diskotēkas ir gari vakari. Gari vakari pēc darbā vai mācībās pavadītas nedēļas. Tiem, kam aktīvi jākustās uz skatuves, izvairīties no miegainuma palīdz prožektoru spožās gaismas un kustības. Tiem, kam uzdevumi mierīgāki, brīžiem, par spīti skaļajai mūzikai, dažreiz gadās arī miegaināki mirkļi.
Atmiņu dzirkstīs par miegainākiem mirkļiem vēlākajās nakts stundās dalās Guntars Skrējāns.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Oskars Pirtnieks 2.
“Ventas dzirkstu” programma “Jaungada ballē” bija bez vienotas tematikas, taču, kā vienīgie Baltijas valstu pārstāvji, “Dzirkstieši” nolēma tajā iekļaut ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu un igauņu izpildīto un sacerēto mūziku. Īpašu publikas mīlestību vakaru gaitā iekaroja deju revijas iestudētā “Bailes par ziņģi”.
Kopumā – apmeklētājiem lielā cieņā klasiskais rokenrols, itāļu un disko mūzika, kā arī viņi spējīgi ilgi uzturēt augstu deju tempu, tā pēc brauciena atmiņās dalās diskotēkas vadītājs Viesturs Liepiņš.
Pa kādam ielūgumam uz deju saņem, protams, arī diskotēkas pārstāvji, taču ne visi diemžēl var padejot…
Atmiņu dzirkstī par šādu ielūgumu uz deju dalās Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna un Oskars Pirtnieks.
Katrs no trīspadsmit vakariem norisinājās pēc viena un tā paša scenārija. Jau no ieejas sākas vakara piedzīvojums, jo kopā ar vakara vadītāju tiek iziets cauri vairākām telpām, katrā no tām – dažādu republiku mākslinieku priekšnesumi.
Tad viesi nonāca telpā, kurā tika veikti uzdevumi, lai izraudzītu vakara karalieni. Taču pirms uzdevumiem ar muzikāli horeogrāfisku etīdi par jūru uzstājās “Ventas dzirkstieši”, kuriem bija uzticēts arī muzikāli aizpildīt pauzes starp konkursa uzdevumiem. Kad vakara karaliene izvēlēta, visi apmeklētāji devās uz aptuveni stundu garu koncertu, pēc tā – trīs izvēles varianti:
✅ vakaru turpināt diskobārā;
✅ vienā no zālēm, kurā uzstājās “Jaunatnes pils” grupa;
✅ otrā zālē, kurā uzstājās “Ventas dzirkstis”.
Par šo kompleksu un konkrēto zāli noteikti varētu stāstīt un stāstīt, bet viena no tipiskākajām, prātā palikušajām niansēm – rūpīgi notīrītas stikla durvis. Diemžēl tās saistās arī ar ļoti nepatīkamām atmiņām…
Atmiņu dzirkstīs no diviem dažādiem skatu punktiem par atgadījumu ar stikla durvīm dalās Ilona Garokalna un Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna 1.
Atsaucot atmiņās vēl kādu no tālajiem izbraucieniem… 1982. gada izskaņā, no 26. decembra līdz pat 1983. gada 9. janvārim, “dzirkstieši” kļūst par daļu no visai grandiozas “Jaungada balles” programmas Ļeņingradas “Jaunatnes pilī”. Kā vēlāk intervijā Kuldīgas laikrakstam atzīst Viesturs Liepiņš, “Ventas dzirkstis” dalībnieku vidū ir bijis vienīgais pašdarbnieku kolektīvs, pārējo programmu veidojuši profesionālu mākslinieku priekšnesumi.
Uz Ļeņingradu diskotēka devās 25 cilvēku sastāvā, 15 no tiem bija dejotāji, 10 – tehniskais personāls. Uzstāšanās grafiks ļoti saspringts, jāuzstājas trīspadsmit vakarus, vienīgās brīvdienas Vecgada vakarā un Jaungada dienā. Biļetes uz visiem vakariem (katrā ap 1500 apmeklētāju) bija izpirktas jau pirms “Ventas dzirkstu” ierašanās pilsētā.
Atmiņu dzirkstīs par Ļeņingradas braucienu dalās Ilona Garokalna.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Sarmīte Ābelniece, Inga Kaltniece un Aiga Smiltniece.
Paturpinot “blēņu stāstus”… Gatavojot jaunas programmas, dejotājiem tika rīkotas arī īpašas radošās nometnes, lai apgūtu jauno repertuāru. Kā jau kārtīgas radošās nometnes, tās norisinājās ārpus Kuldīgas, lai nenovērstu jauniešus no paveicamā darba. Tā nometnes notikušas, piemēram, Alsungā un Īvandē.
Vai nometnēs tikai čakli strādāja un nedarīja blēņas? Nu, ko Jūs, protams, ka nometņu laikā piedzīvotas arī dažādas jautras izdarības!
Atmiņu dzirkstīs par Īvandes nometnes jautrajiem brīžiem dalās Sarmīte Ābelniece, Inga Kaltniece un Aiga Smiltniece.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna 3.
Aizskatuves stāstiņi… ak, cik daudz apmeklētājiem nezināmā, bet brīžiem šis tas paliek arī diskotēkas vadītājam, revijas vadītājai un citiem dalībniekiem nezināms… vai atklājas tieši priekšnesumu laikā/ pēc tiem.
Kā atceras Dainis Pilskungs, ir bijuši pat tādi gadījumi, kad pēc brīvdienām notikušā, pirmdienā skolas starpbrīžos sagaidītas Viestura Liepiņa vizītes ar nopietnām pārrunām…
Atmiņu dzirkstī par vienu šādu negaidītu aizkulišu notikumu iespaidotu uzstāšanos dalās Ilona Garokalna.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Nelda Rasmane un Inga Kaltniece.
Atmiņu dzirksts” arī par tērpiem. Par tērpiem, kurus mūsu dejotājmeitenes cītīgi meklēja un veidoja, lai varētu izveidot vēl efektīgākus priekšnesumus.
Atmiņu dzirkstīs par tērpiem dalās Nelda Rasmane un Inga Kaltniece.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna 4.
Apmeklētāji… bez viņiem nu nekādi. Visas radošās komandas darba novērtētāji un enerģijas lādiņš turpmākajiem pasākumiem. Taču arī ar apmeklētājiem piedzīvoti dažādi starpgadījumi. Ir bijuši kautiņi apmeklētāju starpā, arī “Dzirkstiešiem” kādureiz sanācis teju bēgt, lai neuzskrietu kompānijai, kas gaida “aiz stūra”, bet arī pretēji – apmeklētājiem tik ļoti paticis, ka nav laiduši prom, lūdzot spēlēt vēl un vēl. Protams, uzstājīgi lūgumi atskaņot kādu konkrētu dziesmu, kur gan bez tiem. Un… arī kāpšana uz skatuves bez aicinājuma.
Atmiņu dzirkstīs par vienu šādu situāciju dalās Ilona Garokalna.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna 7.
Daudz dažādu nianšu, kam jāseko līdzi, ne vienmēr, no malas skatoties, pat var aizdomāties. Daudz nianšu, vai tas būtu kāds deju solis kļūdainā virzienā, uzlikta nepareizā lente vai dziesma, nepareizi pagriezta kāda skaņas vai gaismas efektu poga… Un cik daudzas no tām droši vien palikušas neviena apmeklētāja nepamanītas. Un kurš gan zina, ka tā bija vai nebija paredzēts?
Atmiņu dzirkstīs par vienu šādu niansi dalās Ilona Garokalna.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna 5.
Arī izbraucienos reizi pa reizei, kā jau dzīvē, mēdz gadīties pa misēklim. Bet reizēm arī misēkļi un aizķeršanās var radīt kādu jauku brīnumu. Kā pasakā par vilcienu, kas pēkšņi piestāja pļavā, ļaujot tā pasažieriem saplūkt puķes un pabaudīt dabu, tā “Ventas dzirkstu” autobuss reiz mūsu horeogrāfei sagādājis līdzīgu brīnumainu atgadījumu ceļā uz diskotēku Latgales pusē.
Atmiņu dzirkstīs par patīkamo pieturu ceļā dalās Ilona Garokalna.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inga Kaltniece 3.
Ja jautā par spilgtākajām atmiņām, tad daudziem tās saistās tieši ar kopīgajiem izbraucieniem. Un kā gan ne! Daudz vietu apceļots, ārpus Latvijas robežām un, protams, arī dažnedažādākās Latvijas vietas. Tiesa gan, ja pajautātu, “Dzirkstieši” varētu nosaukt daudz vietvārdu, bet, cik daudz kurā vietā redzēts…
Atmiņu dzirkstīs par savām spilgtākajām atmiņām dalās Inga Kaltniece.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ilona Garokalna 6.
“Ventas dzirkstu” deju grupa nebūtu iedomājama bez tās vadītājas un horeogrāfes Ilonas Garokalnas (toreiz – Ābolas) ieguldītā darba un izdomas. Ilona Ābola uz Kuldīgu, vai, precīzāk, Gudenieku kultūras namu strādāt pārcēlās 1978. gada rudenī, pēc Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvēšanas. Jau tajā pašā sezonā viņu uzrunā Viesturs Liepiņš, aicinot vadīt “Ventas dzirkstu” deju rēviju, un tā kļūst par ilgstošu, veiksmīgu un visnotaļ radošu sadarbību.
Atmiņu dzirkstīs par sākumu šai sadarbībai dalās Ilona Garokalna.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis 1.
“Ventas dzirkstīs” būtisks noteikums bija – strādā un viens otram palīdz visi. Lielākoties tas izpaudās “ekipējuma” pārvietošanas darbos, dodoties izbraukumos. Un, protams, tādos gadījumos, kad daudz palīgu, var gadīties arī pieļaut kādu kļūdu. Tā nu kādā vakarā, cenšoties saslēgt tehniku, izrādās, ka pēkšņi uzradies kāds īssavienojums…
Atmiņu dzirkstīs par situācijas risinājumu dalās Inārs Cinis.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Guntars Skrējāns 2.
Mēdz ne tikai Jāņos, bet arī citās dienās, un arī dienās, kad paredzētas diskotēkas brīvdabas estrādēs. Tas nu sagādā raizes visiem. Dejotājiem jāuztraucas par slapjiem un slideniem dēļiem, dīdžejiem – par salijušām lentēm, kas pēcāk jāžāvē. Arī tehniķiem katram sava rūpe, jo galu galā, runa ir par elektrību, kam saskarē ar ūdeni galīgi nevajadzētu nonākt.
Savās atmiņu dzirkstīs par elektrības pieslēgšanu lietus laikā dalās Guntars Skrējāns.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Oskars Pirtnieks 3.
Ak, šis skaistais vasaras pilnbrieda – saulgriežu laiks. Laiks, kad daudz dziedam, dejojam, kurinām ugunskuru, un skatāmies, kā citu raibu notikumu starpā, vēloties sagādāt patīkamu pārsteigumu kāzām, divi jauni cilvēki nejauši uzspridzina krāsni…
Tad nu šoreiz “atmiņu dzirkstīs” arī pakavēsimies pie spridzekļiem. Specefektiem arī nenoliedzami un ilgstoši bijusi sava loma ‘Ventas dzirkstu” veidotajās programmās. Lai gan viss iepriekš rūpīgi izdomāts, gan attālumu, gan laika ziņā, neliela kļūme, un kāds dejotājs reiz piegājis pārāk tuvu spridzekļu statīvam tieši brīdī, kad tie jāšauj. Tā nu aizdegušās viņa bikses…
Vēlākos gados gan gājuši tālāk, un speciāli nosēdinājuši kādu uz krēsla, zem kura palikts spridzeklis, kā atceras Uģis Poriņš, kurš pats kā reizi uz krēsla arī ticis sēdināts…
Ilgadējs skaņu operators Guntars Skrējāns savukārt, jautāts par savu pieredzi, atceras gadījumu no Dobeles. Uz diskotēku sanākuši ap 500 apmeklētāju, visi dejo. Skan “Eolikas” dziesma, un tās laikā paredzēts arī šaut raķetes. Pirmās, kādas piecas, ir gaismas, bet pēdēja – trokšņu raķete. Tā nu no skaņu operatora vietas aizmugurē labi bijis redzams, kā visi 500 cilvēki reizē pietupjās, reaģējot uz pēdējo.
Dainim Pilskungam ar spridzināšanu saistīta viena no pirmajām diskotēkām ar “Ventas dzirkstīm”, kad viņš uzaicināts izbraukumā uz Bausku aizstāt gaismotāju. Kādā Igo dziesmā, kurā tiek apdziedāti akmentiņi, uz katru mesto akmentiņu jāsit ar āmuru pa raķešu statīvu, sanāk trīs raķetes pēc kārtas. Vienā no epizodēm trešā raķete aizlidojusi teju gar pieri, bet vēl jāpaspēj uzsist uz lielākās – trokšņu raķetes.
Savukārt Andris Upmalis, vaicāts par pieredzi ar sprādzieniem, atceras gadījumu ar citu Kuldīgas diskotēku, kurai dodoties uz uzstāšanās vietu, kāds nolēmis uzsmēķēt busiņā un tieši blakus baloniņam ar acitelēna gāzi… Busiņš esot tā kā drusku uzpūties, ausis arī visiem cietušas, savukārt jau esot galā, pēc nospēlētas diskotēkas, izrādījies, ka pirmajā stāvā esošajam bērnudārzam pēc šādiem specefektiem būs nepieciešamas jaunas lampas…
Savās atmiņu dzirkstīs par kādu citu atgadījumu ar specefektiem Kuldīgas rajona kultūras namā dalās Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Andris Upmalis un Oskars Pirtnieks.
Gandrīz kā puzli katru nedēļu, pirms došanās izbraukumā, tehniskais personāls (ar dejotāju un dīdžeju palīdzību nešanas darbos) krāmēja busiņu. Līdzi ņemamā nebūt nebija maz, tāpēc sistēma bija izstrādāta līdz pēdējam sīkumam. Ja būtu vēl kāda skroderu atstāta adata līdzi jāpaņem, teju neatrastos vieta! Pirmās busā tika ieliktas tumbas un zem krēsliem – prožektoru statīvi, tad sekoja pastiprinātāji un prožektori. Lielākam čemodānam virsū mazāks čemodāns, pilni ar vadiem, gaismas un skaņas pultīm un visu vēl nepieciešamo…
Savās atmiņu dzirkstīs par izmantotajiem transportlīdzekļiem un perfekti izveidoto sistēmu līdzi ņemamo mantu krāmēšanā sarunā ar Andri Upmali dalās Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis 2.
Vēlajos darbīgajos vakaros var sagaidīt ne tikai saullēktu, bet arī… spokus. Nu labi, varbūt gluži arī nē.
Savās atmiņu dzirkstīs par to, kā nu īsti bija vai nebija ar spokiem, dalās Inārs Cinis.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks 5.
“Ventas dzirkstis” vienmēr meklējušas iespējas radīt ko kvalitatīvu un unikālu. Tam nepieciešami ne tikai dejotāju un dīdžeju mēģinājumi, bet arī atbilstoša tehnika, dekorācijas, tērpi… Kad tas viss tapa? Pēc darba, pa naktīm, brīvajās dienās. Tas ir stāsts par katra dalībnieka entuziasmu, vēlmi ziedot diskotēkai savu brīvo laiku, arī par ģimenēm, kas atbalstīja, nedusmojās, kad mājās pārrasties izdodas vien rīta gaismai austot.
Un piedzīvoto gadījumu nebūt nav maz, tās ir negulētas naktis, kāpšana uz skatuves ar paaugstinātu temperatūru, uz mēģinājumiem mērotais ceļš vairāku kilometru garumā jebkuros laikapstākļos, arī putenī, kad ceļu pat nav iespējams saskatīt…
Savās “atmiņu dzirkstīs” par vēlajiem vakariem dalās Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis 3.
Mīlestība pret mūziku tas noteikti ir viens no vienojošajiem elementiem, kas vieno pilnīgi visus “Ventas dzirkstu” skartos. Šis ir tikai viens no daudziem stāstiem.
Savās atmiņu dzirkstīs par pievienošanos “Ventas dzirkstīm” dalās Inārs Cinis.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks 2.
Ja tiek jautāts par interesantākajiem tehniskajiem risinājumiem “Ventas dzirkstu” darbības laikā, tad noteikti dzirdēsiet stāstu par bērnu klavierītēm, kas pārveidotas par gaismas pulti. Jā, arī tik radoši risinājumi izmantoti, lai uzlabotu snieguma kvalitāti!
Savās atmiņu dzirkstīs dalās šī izgudrojuma autors Inārs Cinis sarunā ar Oskaru Pirtnieku.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks 3.
“Tur jau nekas nav!” – viņi atsaka, jautāti pastāstīt par tehniskajām niansēm, piemēram, magnetofonu galviņu nomaiņu un remontu. Nianses izpētītas līdz pēdējam sīkumam. Piemēram, pat ja galviņa no cita “maģa” perfekti derētu, pretestība nebūs pareiza, jāskatās arī vertikalitāte, “viens vilnītis un uzreiz jau nav pareizs stereo”.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par tehniskajiem risinājumiem dalās Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks 4.
Aiz labas kvalitātes mūzikas un skaņas, telpā uzburtās atbilstošā gaismā veidotās atmosfēras slēpjas milzu darbs, izcilas zināšanas, entuziasms un arī radošums, kas neapšaubāmi piemita “Ventas dzirkstu” tehniķiem. “Dzirkstiešus” nebiedē, ka atbilstošas kvalitātes tehnika nav veikalu plauktos atrodama, tieši otrādi – izaicinājumi pat iedvesmo pievienoties kolektīvam, lai varētu eksperimentēt un veidot vēl nebijušus risinājumus.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par tehnisko risinājumu meklēšanu dalās Inārs Cinis un Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Oskars Pirtnieks 4.
Tālajā izbraucienā saskarties nākas arī ar lāčiem… bet ne gluži sastopot aci pret aci mežā. Izmantota iespēja nogaršot lāča gaļu, savukārt vadītājs Viesturs Liepiņš pamanījies sagādāt un mājās pārvest arī lāča ādu. Tas gan arī nav bijis viegls uzdevums, jo “dzirkstiešu” viesošanās laikā Tomskā lāču medībām bijusi “nesezona”. Tad pēc mazliet ilgākiem meklējumiem tomēr atrasta viena, kas, lai gan metot spalvu, tomēr vēl šobaltdien saglabājusies un atgādina par tālo ceļu.
“Atmiņu dzirkstīs” par lāča gaļas nobaudīšanu dalās Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Oskars Pirtnieks 5.
Pārsteigumu ar savu viesošanos “Ventas dzirkstis” tomēr sagādā arī tomskiešiem. Vietējais laikraksts atzīmē, ka no Kuldīgas viesos atbraukusī diskotēka izceļas ar savu unikālo formu. Tomskā joprojām pierasts pie sākumā arī “Ventas dzirkstīs” pazīstamā (bet jau atmestā) formāta: 30 min tematiskā programma, pēc tam – dejas. Tāpēc viesu uzstāšanās tiek uzteikta deju mūzikas apvienošana ar dzeju, tautas mūziku, horeogrāfiju, īpašu programmu veidošana. Salīdzinājumā ar klubiem, kas par savu galveno misiju uzskata tikai mūzikas nodrošināšanu dejām, “Ventas dzirkstis” slavina īstu mākslu. Tāds, lūk, novērtējums no vietējā laikraksta, kas vēsta par “dzirkstiešu” viesošanos Tomskā 1979. gada septembrī.
Formātu tālajā izbraucienā nākas gan pamainīt no ierastā ne tikai nelielā atbraukušā sastāva dēļ, bet kādā vakarā – arī ieraugot situāciju zālē.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par diskotēku, uz kuru ierodas gandrīz tikai kungi, dalās Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Oskars Pirtnieks un Guntis Lagzdiņš 1.
Katra vieta, kurā pabūts, spēlējot diskotēku, iezīmējas ar ko īpašu un atšķirīgu (pat ja ēkas reizēm celtas pēc viena projekta). Noteikti katram dīdžejam, dejotājam, skaņotājam un gaismotājam būtu stāsts par savām iecienītākajām, vairāk atmiņās palikušajām uzstāšanās vietām. Jau Latvijas un pat Kurzemes ietvaros publika varēja būt ļoti atšķirīga, bet vēl lielāks kultūršoks sagaida “dzirkstiešus”, dodoties spēlēt uz tālo Tomsku.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par piedzīvotajām kultūras atšķirībām un līdzībām dalās Oskars Pirtnieks un Guntis Lagzdiņš.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Oskars Pirtnieks un Guntis Lagzdiņš 2.
Tālajā braucienā bezceļu apstākļos nākas saskarties ar vēl neierastākiem transportlīdzekļiem un dabas ainavu. Dodoties apskatīt naftas atradnes, ceļš vedis caur pamatīgiem dubļiem.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par “dubļu vannām” dalās Guntis Lagzdiņš un Oskars Pirtnieks.
Fotogrāfijās – gan stāstījumā minētais transporta līdzeklis, gan naftas atradnes un strādnieku mītnes vieta.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Oskars Pirtnieks 1.
“Ventas dzirkstiešu” izbraukumi jau pirmajos gados ietver ne tikai rajonu, tie stiepjas arī ievērojami tālāk par Rīgu, kuldīdznieki trešajā sezonā diskotēku spēlējuši, piemēram, arī Līvānos, Madonā, Varakļānos un Ērgļos. Bet piektā sezona atnes iespēju aizbraukt vēl daudz tālāk – tiesa, daudz nelielākā sastāvā, bet “Ventas dzirkstis” dodas uz Tomsku. Šajā braucienā gan ar autobusiem nepietiek, jālido, turklāt pat ar vairākām lidmašīnām.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par tālo lidojumu dalās Oskars Pirtnieks.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Ainars Kleinbergs.
Revijas diskotēkā bija kaut kas vēl nepieredzēts, un tās uzņēma ar lielu sajūsmu visur, kur vien “Ventas dzirkstis” devās. 1976. gada nogalē pirmoreiz bija izdevība uzstāties arī “Rīgas Politehniskā institūta” studentu klubā jeb “Anglikāņos”. Jau iepriekš zinot konkrētās telpas, akustiku, izvēlēta šķietami visatbilstošākā programma – vēstījums par Sanfrancisko džeza-roka Latīņamerikas ritmu mūzikas izpildītājiem, grupu “Santana”.Publika un klausīties sanākušie Rīgas diskotēku vadītāji to, tāpat kā vēlāk sekojošo deju mūzikas programmu, novērtēja kā veiksmīgu, taču vislielāko atzinību guva tieši deju revijas, kas rādītas deju programmas starplaikos.
“Ventas dzirkstu” deju revija uzreiz saņēma uzaicinājumus uzstāties arī VEF kultūras nama un citās Rīgas diskotēkās jau decembrī, savukārt ar diskotēku “Ventas dzirkstis” Politehniskā institūta studentu klubā apsolījušies jau atkal gaidīt februārī.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par vienu no pirmajām dejām dalās Ainars Kleinbergs.
Ventas Dzirkstis -Atmiņu dzirkstis. Haralds Jurevskis un Astrīda Otto.
Otrās sezonas laikā tapa pirmie trīs deju priekšnesumi: “Mīlas stāsts”, “Darbs nekad nebeidzas” un “Osmondi”. (vismaz ziņas saglabājušās tikai par trim priekšnesumiem, par pārējo vēsture klusē…) Lai “dejas” nebūtu tikai pašu brīva improvizācija, profesionālākam skatījumam tika piesaistīta Gunta Zepa, tolaik tautas deju ansambļa “Venta” vadītāja un Kuldīgas rajona deju kolektīvu virsvadītāja.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par pirmo deju priekšnesumu iestudēšanu dalās Haralds Jurevskis un Astrīda Otto.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Guntis Peterlēvics 1.
Tā, pavisam nemanāmi, un tomēr mērķtiecīgi strādājošās jaunatnes atpūtas kluba vakari arvien vairāk iegūst diskotēkas izskatu. Pirmā sezona noslēgta ar diskotēku festivālu, un nākamo sezonu atklājot jau atkal jauni plāni – top pirmās revijas (deju priekšnesumi), veidotas jaunas tematiskās programmas. Otrajā sezonā diskotēka “Ventas dzirkstis” tiek arī pie sava visus turpmākos gadus vakaru sākumos skanošā muzikālā ievada ar gaiļiem. To veidoja VDR progresīvā roka grupas “Electra” dziesmas “Der Hahn mit dem roten Kamm” sākumdaļa.
Otrajā sezonā tematiskajās programmās smalkāk apskatītas grupas “Santana”, “Creadence Clearwater Revival”, mūziķis Džimijs Hendrikss, top arī “Divu personu dialogs klausītājam par Mireju Matjē”, apmeklētāji iepazīstināti ar Ungāru bigbīta daudzveidību, kā arī tika veidoti Armanda Melnalkšņa un Andra Bergmaņa dzejas uzvedumi.
Savās “atmiņu dzirkstīs” dalās Guntis Peterlēvics.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Guntis Peterlēvics 2.
Tāpat kā nepieciešami ieraksti, ko atskaņot, neiztikt arī bez lentēm, uz kurām tos pārrakstīt. Tad nu arī varianti, kā pie tām tikt meklēti dažādi.
Un viens no tiem – caur pazīšanos iegūtas lentes no Radiofona. Šīs lentes gan bija daudz garākas – 1000 metru. Tad nu nācās tās pārtīt uz mazajām kasetēm, sadalot pa 250 metriem. “Tūkstošnieces” bijušas ļoti kvalitatīvas, taču bijusi arī kāda problēma – lentēm nav bijis vidus, kas tās labāk saturētu. Ja vidusdaļa izslīdējusi, tad gan pārtīšanas process nebūt nav gājis tik gludi…
Savās “atmiņu dzirkstīs” dalās Guntis Peterlēvics.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Astrīda Otto, Ainars Kleinbergs, Viesturs Liepiņš, Haralds Jurevskis.
Iestāties par mieru. Lai saņemtu atļauju rīkot diskotēku festivālu 1976. gadā, jāatrod labs iemesls, pamatojums festivāla nepieciešamībai, jāpierāda pasākuma labie nolūki.
Tad nu par festivāla tēmu izvirzīta mūžīgi nozīmīgā un arī otrā priekškara pusē aktuālā – miers. Festivāla nosaukumu “Visu iespējamo – mieram” iedvesmoja Džona Lenona 1969. gada dziesma “Give Peace a Chance”. Savukārt par oficiālo protesta dziesmu diskotēku festivāla galveno mērķi kļuva savākt parakstus 2. jūnijā Stokholmā “Vispasaules miera padomes” pieņemtā “Aicinājuma par mieru” atbalstam, aicinot apturēt starptautisko bruņošanās sacensību. Lai gan organizatori lielas cerības par savāktiem parakstiem nelolo, apmeklētāji, labi saprotot, ka rīkotājiem par pasākumu pēcāk būs jāatskaitās, nostājas garā rindā līdz pat pašam Nabas ezeram, lai parakstītu dokumentu. 🗎
Savās “atmiņu dzirkstīs” par kādu “protesta noti” jau pēc festivāla norises, sarunā ar Astrīdu Otto, Ainaru Kleinbergu un Viesturu Liepiņu, dalās Haralds Jurevskis.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Haralds Jurevskis, Astrīda Otto un Ainars Kleinbergs.
Kas tas bija par pasākumu! Festivāla dalībnieki katrs bija sagatavojuši trīs programmas – protesta dziesmu diskotēku, programmu par brīvu tēmu, kā arī deju mūzikas diskotēku. Festivāla sākumā tika atskaņotas tematiskās protesta dziesmu programmas un to starplaikos – deju mūzika. Savukārt sestdienas pēcpusdienā bija pienācis laiks arī brīvā temata programmām, un pašā vakarā – vēl deju mūzika.
Uzstāšanos vērtēja arī žūrijas komisija, un 1. augusta rītā tika paziņoti laureāti, turklāt par katru no programmām.
Festivāla tēmas, protesta dziesmu kategorijā:
🥉3. vieta Latvijas republikas arodbiedrību padomes Ventspils kultūras nama diskotēkai (programma ar Džoanas Baezas dziesmām)
🥈2. vieta – Rīgas Politehniskā institūta diskotēkai (programma – protesta dziesmas skaņu platē “Mācību slavinājums”, palīgā aicināts bija Mārupes kultūras nama dramatiskās studijas pantomīmas ansamblis)
🥇1. vieta – mājiniekiem un pasākuma iniciatoriem – “Ventas dzirkstīm” (ar vēstījumu par Pītu Sīgeru)
Balvu par labāko brīvās tēmas diskotēku saņēma “Rīgas Politehniskā institūta” diskotēka. Savukārt deju mūzikas programmās labāk bija veicies ventspilniekiem – 1. vieta LRAP Ventspils kultūras nama diskotēkai, 2. vieta – “Ventas dzirkstīm” un 3. vieta – Ventspils jaunatnes kluba “Horizonts” diskotēkai.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par festivālu dalās Haralds Jurevskis, Astrīda Otto un Ainars Kleinbergs.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Haralds Jurevskis.
Visas pirmās “Ventas dzirkstu” sezonas garumā jaunatnes atpūtas vakari tika organizēti katra mēneša trešajā trešdienā un sākās plkst. 19.13. Pasākumus bagātināja ne tikai katru reizi citai tēmai velīta tematiskā daļa un ierakstu atskaņošana, bet arī īpaši aicināti viesi. Viesi nebūt nebija tikai saistīti ar mūzikas pasauli, bet arī citu gan radošu, gan tehniskāku jomu pārstāvji, atpūtas vakaros viesojušies, piemēram, dzejnieks Andris Bergmanis un motobraucējs un treneris Aldis Kalniņš.
Savās “atmiņu dzirkstīs” par vēl kādu mūsu atpūtas vakaru viešņu dalās Haralds Jurevskis.
Ventas Dzirkstis – Atmiņu dzirkstis. Edvīns Brakmanis.
Diskotēkas un romantika… Arī “Ventas dzirkstīm” jau pats iesākums bijis ļoti “romantisks” – pirmais atpūtas vakaros izmantotais ierakstu atskaņotājs bija tieši magnetoradiola “Romantika” – plašu atskaņotājs, lenšu magnetofons un radio vienā. Turklāt “Romantikai” bija vēl kāda ļoti nozīmīga funkcija – pārrakstīt platēs esošos ierakstus uz lentēm, tādējādi palīdzot saaudzēt tik vērtīgos oriģinālos ierakstus.
Savās “atmiņu dzirkstīs” sarunā ar Viesturu Liepiņu dalās Edvīns Brakmanis.
, kura īpašnieks nevarēja atļauties algot mūziķu grupu.
Kad mūzikas uzlikšanai izvēlētais operdziedātājs nespēja izklaidēt publiku, iniciatīvu pārņēma uz bāru atnākušais žurnālists Klauss Kvirīnī, kurš tādējādi, iespējams, kļuva par pirmo dīdžeju pasaulē.
