Ventas Dzirkstis
Par diskotēku leģendām “Ventas Dzirkstīm” no Kuldīgas ir īpašs stāsts. Šī diskotēka Viestura Liepiņa vadībā ir unikāla un vēl līdz galam nenovērtēta nianse Latvijas kultūrā. Materiāli par šo kultūras fenomenu nekad nebūs pilnībā apkopoti un šis ir tikai pats sākums.
“Diskotēka bija kulturāli izglītojošs pasākums, kur visiem bija labi. Ne tik vien mūzika, ir arī jāredz un jāsajūt, arī jāsaož – viss iespaids uz cilvēku, tam pāri feins, erudīts vakara vadītājs, kurš nav tikai dīdžējs. Tur jūtu atšķirību,” stāsta Viesturs Liepiņš.
“Kad to dibināju “Ventas dzirkstis", bija aktuāls jautājums par kvalitatīvu mūziku. Es vienmēr esmu bijis par labu mūziku. 70. gados man bija žēl to, kuri spēlēja dzīvo mūziku, bija repertuāra problēmas, instrumentu problēmas. Šobrīd jebkurš muzikants var mūziku pasniegt kvalitatīvi un informāciju var pasniegt bez problēmām, kā tas bija 80. gados. Šodienas diskotēkas ir cita vide, dīdžeju profesionālā apliecināšanās,” Turpina Viesturs Liepiņš.
Latvijā aizvadītā gadsimta pēdējā trešdaļā bija populāra diskotēku kustība un disko ēra nebija īsa laika perioda izklaides veids, no kura ietekmējušās vairākas paaudzes, saka diskotēkas “Ventas dzirkstis” dibinātājs un vadītājs Viesturs Liepiņš.
Savukārt informācijas iegūšana par mūzikas aktualitātēm tā laika dīdžejiem saistās ar sēdēšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jeb toreiz Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkā, pārlapojot izdevumus “Bildboard” un “Melodie Maker”. Viesturs Liepiņš arī atklāj, ka sadarbojies ar Latvijas Radio, jo latviešu mūzikas ierakstu iegūšana bijis tikpat sarežģīts un pat vēl sarežģītāks process, kā piekļuve ārzemju mūzikai.
“Šobrīd “Ventas dzirkstis” divas, trīs reizes gadā mēģina atjaunot to situāciju, kāda bija 20. gadsimtā, kad diskotēkas bija vajadzīgas un aktuālas,” stāsta Viesturs Liepiņš. “Pats galvenais radīt to vidi, attieksmi, savstarpējās cilvēku izjūtas, lai nebūtu tikai mūzikas atskaņošana, lai tā būtu satikšanās, arī atcerēšanās. Atzīmējot 40 gadu jubileju, bija doma citiem pasniegt diskotēku gaisotni. Diskotēka aktīvi beidza pastāvēt 2000. gadā. Atzīmējot 40 gadu jubileju, bija doma citiem pasniegt diskotēku gaisotni. (..) Jauniešiem labā sajūta, viņi var ieiet situācijā, kādā bija viņu vecāku pat vecvecāku laikā."